IMG_2565

Grāmatas “Karstā Ziema” pirmās nodaļas

Posted on 1 CommentPosted in Grāmatas

Pirms 11 mēnešiem man radās ideja par iespēju ar velosipēdu braukt pāri Indijai. Pirms 7 mēnešiem šai idejai bija lemts piepildīties. Un tagad, 2 mēnešus pēc Indijas pamešanas, par mūsu gaitām, 5 mēnešu laikā šķērsojot Indiju, var lasīt manā grāmatā “Karstā Ziema”. Ieskatam par to, kāda ir šī grāmata, piedāvāju izlasīt tās pirmās nodaļas. Braucam apkārt Indijai ar velosipēdiem? Tie būs vairāki tūkstoši kilometru, kurus mēs varētu braukt kādus trīs līdz četrus mēnešus. Sākt varam ap septembri vai oktobri, kad tur būs beigusies lietus sezona. “Ok!” tik vienkārši un reizē pārliecināti pēc mirkļa apdomāšanās atbildēja Una, kad pašā jūnija sākumā es viņai uzdevu šo jautājumu. Un es varēju turpināt stāstīt par savu jau galvā nedaudz apdomāto ideju. Skatoties Google Maps kartēs, redzams, ka aptuveni 4-5 tūkstoši kilometru ir maksimāli taisnā ceļā no Indijas ziemeļiem līdz dienvidiem, taču mēs noteikti brauksim ne tik taisnā līnijā. Varam taisīt riņķi no, piemēram, Deli pret pulksteņa rādītāja virzienu. Tālāk […]

kamiela pajugs

Kāda ir Indija? / What is India like?

Posted on 2 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

For English scroll down! Pagājušajā vasarā, kad visiem teicām, ka oktobrī lidojam uz Indiju uz vairākiem mēnešiem, reakcija par plānu bija dažāda. Vienojošais bija tas, ka gandrīz visi bija pārsteigti par galamērķa izvēli. Indija? Tur ir netīri. Tur ir bīstami. Es tur nebrauktu pat uz nedēļu. Tu zini, ka Indijā viņi met upēs cilvēku līķus? Ok, uz Indiju, bet nu ar velosipēdiem? Uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Bet mēs aizbraucām. Un tagad, pēc nepilniem pieciem mēnešiem Indijā, nobraucot pāri valstij vairāk nekā 5300 kilometrus ar velosipēdu, es ar vēl lielāku pārliecību varu teikt, ka Indija ir normāla valsts. Ar savām atšķirībām, taču nebūt ne vieta, uz kuru braucot, tev vispirms būtu jāiziet izdzīvošanas kurss vai līdzi jāņem automāts. 1) Indija ir ļoti liela valsts. 3214 kilometri pa taisno no ziemeļiem līdz dienvidiem un 2933 kilometri no austrumiem līdz rietumiem. Tomēr, neskatoties uz to, prom no civilizācijas (cilvēkiem, veikaliem, benzīntankiem) un ārā no mobilo sakaru […]

berns ar moci

Kas jāzina, braucot uz Indiju? / What you need to know, when going to India?

Posted on 1 CommentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

For English scroll down! Liekas, ka vēl tikai nesen ieradušies, bet nu jau pēc pāris nedēļām mēs dosimies prom no Indijas. Jau paskrējuši vairāk nekā četri mēneši, bet ar velosipēdiem mēs te nobraucām vairāk nekā piecus tūkstošus kilometru. Šajā laikā apskatot krietnu daļu valsts rietumu un dienvidu. Pa visu valsti maršruts sanāktu vēl vismaz divas reizes garāks. Indija ir patiešām liela un ļoti dažāda. Ceļā iegūta liela pieredze dažādu situāciju risināšanai un daudz jaunu zināšanu par šo valsti. Lai tas nepaliktu tikai pie mums, esmu apkopojis sarakstu ar praktiskām lietām, kas jāzina, braucot uz Indiju: Vīza. Šobrīd latviešiem tai ir jāpiesakās pirms brauciena. Atbilde tiek saņemta 10 darba dienu laikā. Vīza sāk darboties līdz ar pieteikšanās datumu. Tūrista vīzas derīguma termiņš ir 6 mēneši. Cena, 2014. gada sākumā – aptuveni 60 eiro. Piesakies te vai kādā tūrisma aģentūrā! Tiek plānots, ka no 2014. gada septembra 30 dienu vīzu varēs iegūt vienkārši lidostā, piesakoties vien 3 dienas […]

restes

18. februāris, Finišs / Finish

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Mahabalipuram – Chennai, 50 km. For English scroll down! Nekādas atlaides pēdējai dienai ,ceļamies 5:15 tāpat kā iepriekšējās nedēļās. Un ap sešiem, sakrāmējot bagāžu uz riteņiem, attopamies pie aizslēgtas viesnīcas ieejas. Šoreiz mums riteņus atļāva stumt iekšā. Halloo!?!?! Halloo!?!?! No kādas istabiņas iziet ārā puisis, bet viņš te tikai dzīvo tāpat kā mēs. Stumjamies ārā pa sētas pusi. Tur stāv autobusi. Vīrieši mazgājas zem trubām (iedomājies dušu bez uzgaļa trotuāra malā). Sievas kaut ko darās tuvāk mājai. Stumjamies pie vāriem, kas apklāti ar žāvēties atstātu veļu, un arī tie ir ciet. Nevienam nav atslēgas. Ejam atpakaļ iekšā un meklējam līdz atrodam kādu, kas mūs izlaiž. Debesīs ir tikai daži mākoņi. Braucam pa ceļu, kurš vijas gar Indijas okeāna krastu, un redzam saullēktu. 35 kilometrus pirms Čenajas ceļa malās jau redzamas 20+ stāvu mājas. Un vēl vairāk redzami piedāvājumi pirkt šeit piekrastē esošās mājas un dzīvokļus. Debesis priekšā ir melnas. 30 kilometrus pirms pilsētas sāk smidzināt. […]

govs ar krasainiem ragiem

17. februāris, Puducherry – Mahabalipuram

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Puducherry – Mahabalipuram, 90 km. For English scroll down! No rīta ārā ir īsta pirts. Sutoņa. Līdz velobrauciena noslēgumam Indijā palikuši aptuveni 145 kilometri. Plānojam sadalīt tos uz divām daļām. Gan tāpēc, ka nekur nesteidzamies, gan arī tāpēc, ka milzīgajā Chennai noteikti vēl paies laiks līdz izkulsimies cauri lielpilsētas burzmai. Pēc garas dienas brauciena tas nebūt nav nekas foršs. Ja vakar pelēko apkārtni krāsaināku padarīja koši zaļie rīsu lauki, šodien ceļmalas krāso jo īpaši lielais skaits nelielo, senatnīgo un krāsaino tempļu. Blakus tiem košas un krāsainas statujas. Pēc nobrauktiem aptuveni 70 kilometriem sāk smidzināt. Lietus? Tas tiešām ir lietus? Piedzīvojam to trešo reizi četru mēnešu laikā Indijā. Pirmā reize bija piecu minūšu lietus Deli, otrā – stiprs lietus Indijas vidienē, vēlu vakarā, trešā tagad, tuvojoties velobrauciena noslēgumam. Ceļš jau kļuvis slapjš, šļakstās. “Man jau apnika tas slapjums”, saka Viesturs. Un … mums uzbraucot uz gara tilta bez iespējām kaut kur paslēpties, lietus sāk līdz daudz […]

risu lauki Tamil Nadu

16. februāris, Sirkazhi – Puducherry

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Sirkazhi – Puducherry, 83 km. For English scroll down! Ceļā laižamies tāpat sešos. Šorīt saprotam īsto taktiku šauriem divu joslu ceļiem – ja vietas tikpat kā nav, nav ko spiesties pie pašas ceļa malas un laist garām aizmugurē taurējošo autobusu. Tā mēs tikai riskējam nobraukt no ceļa vai tikt nostumti. Labāk braucam nedaudz vairāk virsū uz ceļa. Lai pagaida tās dažas sekundes. Tāpat darām, redzot priekšā kādu trako, kas taisās steigties visiem garām – pabraucam vairāk uz ceļa. Saule atkal netiek cauri smogam, un līdz ar to neredzam to arī šodien. Pelēkums turpinās jau ceturto dienu. Apkārtni krāsaināku padara vien daudzie rīsu lauki. Ou, templis. Ou, vēl viens. Tici vai nē, bet mēs tikko pabraucām garām templim. Tādi mums tie joki šodien. Jā, šajā valsts pusē to ir patiešām ļoti daudz. Braucam cauri kārtējai pilsētiņai, kuras centrā ir liels templis. Starp citu, ceļotājiem tas nozīmē to, ka tuvumā ir vērts meklēt viesnīcu. Šādās vietās tāpat […]

ciems

15. februāris, Thanjavur – Sirkazhi

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Thanjavur – Sirkazhi, 105 km. For English scroll down! 70 vai 100 km? Trīs vai četrās dienās līdz Chennai? Visi esam vienisprātis – brauksim un tad jau redzēsim. Sākam mīties dažas minūtes pēc sešiem. Vēl pilnīgā tumsā. Autobusu taurēšana gan te bija dzirdama jau no pieciem. Kur tie cilvēki tik agri brauc? Ceļa apstākļi šodien ir visdažādākie gan kvalitātes, gan arī noslodzes ziņā. Vienā brīdī vieni paši braucam pa divus metrus platu asfalta ceļu gar upi, bet nākamajā cīnāmies par savu vietu uz autobusu pārpilnas un bedrainas pilsētas ielas. Un tad jau atkal braucam pa klusu lauku asfalta ceļu. Un tad pa bedrainu asfaltu. Pa labu asfaltu. Un tā tālāk. Autobusu vadītāji turpina pārsteigt. Es jau nesaprotu vienkārši apdzīšanu uz pārpildīta ceļa. Bet vienam šodien vajadzēja skriet garām arī uzreiz 3 citiem braucošiem autobusiem. Cits, savukārt, pagriezienā priekšā braucošo apdzina tā, ka aizņēma ne tikai visu mūsu joslu, bet arī visu smilšaino ceļmalu, tādējādi mums […]

smagais un mocis uz tilta

14. februāris, Karaikkudi – Thanjavur

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Karaikkudi – Thanjavur, 100 km. For English scroll down! Velobraucienu pa Indiju plānojam beigt pilsētā Chennai, jo turienes mums ir nopirktas aviobiļetes uz Malaiziju. Un līdz Chennai palikuši vien 400 kilometri, kurus gribam nobraukt četru vai arī piecu dienu laikā. Steigas nav. Mums ir trīs nedēļas laika. Šorīt ir karsti jau sešos. Un rīta agrumā redzam lielāko pāvu daudzumu vienkopus. Ne tā, ka desmitus vai simtus, bet kādi 7-8 ir. Pastaigājas pa ceļu un ceļmalu. Agrāk es domāju, ka tie dzīvo tikai zoodārzos. Bet ne staigā pa ceļmalām vai pilsētās klejo pa māju jumtiem un ar savu dziedāšanu traucē gulēt. Ceļā redzam arī līdz šim neredzētus pērtiķus. Tādus pavisam nelielus. Tie mūs iepriecina ar savu klātbūtni uzreiz pēc kādas pilsētas satiksmes murga – šaurs ceļš un daudz nejēdzīgo taurētāju (vairākums autobusi), kas domā, ka uztaurējot kaut kas sāks notikt ātrāk. Nekā. Un arī no ceļa smiltīs es nedomāju braukt tikai tāpēc, lai tu te pakustētos […]

vientuls cels Tamil Nadu

13. februāris, Ramanathapuram – Karaikkudi

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Ramanathapuram – Karaikkudi, 85 km. For English scroll down! Pieceļamies 4:30, pusstundu vēl novārtāmies, bet ilgāk nesanāk. Te jau atkal istabā ir odi. Šķiet vainīgs varētu būt šīs pilsētas centrā esošais,stāvošais smirdūdens. Piemēslotais ezers. 5:50 ejam ārā. Nekas, ka pilnīga tumsa. Pilsētā spīd laternas, bet kamēr izbrauksim no pilsētas drīz jau būs gaišs. Plāns labs, bet, tomēr, ne veiksmīgs. Viestura pakaļējā riepa ir pilnīgi tukša. Ar Unu liekam virsū savas somas, Viesturs maina kameru. Uz vietas vairs nelīmējam, vienkārši mainām, bet līmējam pēc tam. Skrūvējot riteni atpakaļ , atklājas lielāka šaize. To nevar nemaz pieskrūvēt. Ir aprauta vītne, un uzgriezni daļēji uzskrūvētu vairs ne līdz galam piegriezt, ne arī nost nedabūt. Mums ir maiņas ass, ne pirmā svaiguma, bet, tomēr, ass. Bet mums nav maiņas uzgriežņu. Nē, nu ir, bet uz tās pat ass un aiz nenoņemamā uzgriežņa. Riepu klāt dabūjam, taču drošības labad jāatceras – jāminas prātīgi. Vairākumu no braukšanas laika uz šaurā divu […]

blow horn

Taurēšana Indijā / Honking in India

Posted on 2 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

For English scroll down! Jau no pirmajām mūsu stundām Indijā bija skaidrs – satiksme te nozīmē arī nebeidzamu troksni. Un tieši tāpat domājam arī tagad, kad Indijā esam pavadījuši jau vairāk nekā četrus mēnešus. Tas nav tāpēc, ka te ir daudz vairāk transporta līdzekļu nekā, piemēram, Rīgā. Lai arī tam ir ietekme. Te visi taurē. Taurē liels, taurē mazs, taurē divu, trīs un četru riepu braucamie, taurē veci un taurē arī jauni. Kad indieši taurē? Taurē, lai pastāstītu citiem par savu klātbūtni uz ceļa. Taurē, kad tuvojas kādam. Taurē arī, kad netiek līdzi. Taurē, kad nav neviena apkārt (tā teikt – eu, kur visi ir palikuši?). Taurē, kad ir jau tuvu priekšā braucošajam. Taurē, kad taisās to apdzīt. Taurē kad apdzen un kad ir jau apdzinis. Un viss var sākties par jaunu. Taurēšana var turpināties. Taurē pirms katra krustojuma un līkuma. Taurē, kad izbrauc šo krustojumu vai līkumu. Ja līkums ir straujāks nekā parasti vai […]