Santjago cels 13 diena (1)

13. diena, tikšanās ar okeānu, finišs, Finistere #SantjagoCeļš

Posted on 4 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Pirms dažām dienām AccuWeather lasītais šķiet ir piepildījies – ārā spīd saule. Debess sāka skaidroties jau vakar vakarā, bet šodien ir jau pavisam skaisti zila un bez mākoņiem. Saliekam kopā visu skaidro naudu un nopērkam 2 palielas picas, kuras saimnieks pats arī izcep. Varētu būt arī labāk, bet galvenais, ka kārtīgi paēduši esam un gatavi pēdējai ceļa dienai. Zābaki vēl ir mitri, tāpēc bez ilgas domāšanas ir skaidrs, ka arī šodien es iešu ar šļopkām. Ja jau vakar tā gāju pa kalniem un pa akmeņiem, tad arī šodien varu tāpat. Vai visus aptuveni 30 kilometrus, to tad redzēs ceļa laikā.

Santjago cels 12 diena (1)

12. diena, izskrien pa neceļu un tālāk ej ar zābakiem rokās #SantjagoCeļš

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Ir slapjākais mūsu ceļa rīts. Vairs jau nelīst, bet viss ir slapjš. Iepriekšējā vakarā sarunājām, ka celsimies ap 7:45, bet beigu beigās modinātāju, kā izrādās, uzlika tikai Una. Un arī to pašu no rīta visi ignorēja, gaidot, kad kāds pirmais celsies. Es gan to vispār nemaz nedzirdēju. Pamodušies jau ap 9, ejam ierastajās brokastīs uz vietējo kafejnīcu. Piebildīšu vēl tikai to, ka vakar vakarā, esot jau pavisam noguruši, mēs no kalna gala tālumā pamanījām apdzīvotu vietu ar mājām. Šī vieta, kur esam, nav tā un “tajā” tā arī laikam nenonākam. Šeit mums apkārt ir tikai dažas mājas. Interesanti, kur tad palika vakardienas pensionāru grupiņa, kuru beigās apdzinām, bet šajā vietā nesagaidījām.

Santjago cels 11 diena (1)

11. diena, nakts parkā uz soliņa, ceļš turpinās uz Finisteri #SantjagoCeļš

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Pēc 23:00 aizmigu un nogulēju līdz rītam? Kā tad. Ap 1 naktī mani pamodināja skaļa čaukstēšana aiz muguras. Neceļos, domāju, kas tur var būt un guļus, cik varu, pētu apkārtni. Kāds guļ krūmos? Varbūt kāds zvērs ložņā? Pēc brīža saprotu, ka tās ir zālāja laistīšanas sistēmas, kas te naktī automātiski ieslēdzas un ar pārtraukumiem darbojas apmēram stundu. Ha, uzreiz atceros pirms pāris nedēļām lasīto interviju ar latviešu puisi, Santjago ceļa gājēju, kuru šādā pat veidā pamodinājusi laistīšanas sistēma. Vienīgi viņš gulēja zālē un pamodās ūdens pielietā guļammaisā. Stunda paiet vairāk nomodā nekā miegā. Un tā guļot, nomodā, guļot, nomodā pienāk aptuveni 4 no rīta, kad pamanu klāt nākošo zvēru. Izskatās pēc eža, bet drošības sakustos un tas turpina ceļu citā virzienā. Nākamais miega traucēklis sākumā ļoti pārliecinoši izskatās pēc luktura apgaismojuma – tā itkā nelielā attālumā kāds ietu ar lukturi rokās un kaut ko meklētu. Izrādās, ka tādu efektu rada vēja vienkārši vēja kustināti koki. […]

Santjago cels diena 10 (1)

10. diena, mazais finišs – Santiago de Compostela #SantjagoCeļš

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Vakar pēcpusdienā, nonākot šajā naktsmītnē, jutos šķiet vislabāk par visiem. Mani pat vairākus pēdējos kilometrus tirdīja doma, ka vajag vienkārši teikt – es skrienu uz Santjago, un pēdējo aptuveni trīsdesmitnieku skriet līdz noskriet, kaut vai līdz naktij. Bet es to neizdarīju. Un šodien visi esam kopā. Rīts gan sācies tā nepārāk forši – Una jūtas ļoti sagurusi. Un tāpēc izlemjam, ka vēl pāris stundas pagulēsim. Lai pārējie iet ātrāk. Bet, kā saprotam pēc tām pāris stundām, kad tikko esam paēduši brokastis vietējā kafejnīcā, pārējie ir vēl tepat. Gaida mūs. Lai kā iesākuši kopā arī līdz finišam mēs nonāktu kopā. Kad ap 10:00 izejam, saule jau ir iesildījusi gaisu. Izskatās, ka šodien būs ļoti labs laiks.

Santjago cels 9 diena (1)

9. diena, vēl 2 dienas līdz Santiago de Compostela #SantjagoCeļš

Posted on 4 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Ceļamies nedaudz pēc 7:00, līdz astoņiem jau ir jāiet ārā. Izskatās, ka šī būs tā “laika apstākļi galīgi nekam neder” diena. Par to bez skatīšanās pa logu aizdomātos ikviens, redzot sev apkārt cilvēku desmitus, no kuriem gandrīz vai ik katrs velk mugurā lietus jaku un somai uzvilcis lietus pārvalku. Ap to laiku, kad mēs ceļamies, puse jau dodas ceļā. Dodoties lejā uz virtuvi, satieku angli, ar kuru vakar pārmijām dažus vārdus. Viņš jautā – nu kā būs, vai šodien ejam visus 52 kilometrus? Saku, ka drīzāk gan 25. Viņš atbild, ka arī 52 var – esot gājis, pašam gan tagad nav tāds plāns. Tā nu mēs ejam uz virtuvi, bet viņš dodas ceļā.

Santjago cels 8 diena (1)

8. diena, oi, atkal sanāca noiet maratonu #SantjagoCeļš

Posted on 5 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Ja pašvaldības naktsmītnes ir jāpamet līdz 8:00, tad šeit ir gandrīz vai otrādi – uz sienas norādes rakstīts, ka trokšņot līdz 7:00 ir stingri aizliegts. Tāpēc tā arī ceļamies, pēc 7. Kā stāsta ceļa biedri, sīkie gan esot aizgājuši jau ap 6, bet es to nekā nepamanīju. Bez steigas un gandrīz vai tukšā virtuvē uztaisām ēst, paēdam. Kā izskatās caur logu, šī diena varētu būt apmākusies un vēsa. Skatos AccuWeather un ir, oi, naktī esot bijis pat -1 grāds un tagad arī ir tikai nedaudz virs nulles. Dienā, savukārt, ik pa laikam gaidāms lietus. Bet nu neko, mums ir savs ceļš, kuru iet. Un tā arī bez steigas dodamies. Plānojam iet līdz aiznākamajai pilsētai aptuveni 32-35 kilometru attālumā.

Santjago cela 7 diena (1)

7. diena, šodien mums ir atpūtas diena #SantjagoCeļš

Posted on 7 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Laikam nevienu nepārsteigšu, ja teikšu, ka pēc vakardienas vairāk nekā 40 kilometru iešanas, kas kopā ar atpūtām ceļā aizņēma aptuveni 12 stundas, bijām noguruši un ātri vien aizgājām gulēt. Aptuveni 9 stundas miega un šodien pēc 7 bijām augšā, lai jau 7:30 ietu brokastīs. Brokastis maksā 3,50 eiro. Var ēst, cik grib, bet lielāka izvēle ir pirmajiem. Tā nu es netiku pie spāņu kūkas. Šoreiz brokastīs neesam pirmie. Pirms mums jau gandrīz vai visu garum garo galdu ieņēmuši Šveices pensionāri, vecumā ap 70 gadiem, kas ir ļoti izpalīdzīgi un gandrīz nepārtraukti cenšas palīdzēt galda galā sēdošajiem mums. Padod  zaptītes, sviestiņu, maizes, sulu un kafiju. Drīz pēc tam jau viņi visi dodas ceļā. Un es tik padomāju – vo, forši, tādā vecumā, bet tādi aktīvi.

Santjago cela 6 diena (1)

6. diena, vakar kāpām augšā, šodien ejam uz leju #SantjagoCeļš

Posted on 8 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Ceļamies 6:00. Nākamā apdzīvotā vieta, kuru patiešām zinām un par kuru teica arī vakardienas restorāna saimnieki, ir aptuveni 20 kilometru attālumā. Esam tukšā ar pārtiku, tāpēc jāiet agrāk, kamēr saule vēl nekarsē un iešana ir vieglāka. Piecatā sadalām savu pārtikas mini krājumu, kuru tiešām var saukt par neko, un neilgi pēc 7 ejam. Brokastu trūkums jūtams jau pirmajos kilometros. Un Edgars drīz vien nolemj iet vienatnē un ātrāk.

Santjago cela 5 diena (1)

5. diena, ja liekas, ka jau esi augstu, tad noteikti ir vēl kāda augstāka virsotne #SantjagoCeļš

Posted on 5 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

6:00 skan ne viens vien modinātājs, ap šo pat laiku mostas vēl puse no kopējās istabas iemītniekiem. Pēc brīža ejam brokastīs, bet izrādās, ka vakar esam pārklausījušies saimnieka teikto – lejā durvis vēl ir ciet un brokastis būs nevis sākot no 6:15, bet 6:45. Kāds pārskata somas saturs, kāds paguļ gultā, un 6:45 pirmie esam kopējā telpā brokastīs. Paēdam kārtīgi, jo te ir viss, ko vien mums gribas. Ir musli, ir sula, kafija, varam paši cept tostermaizes un ēst tās ar sviestu vai ievārījumu. Un tik daudz, cik gribas. Kā rezultātā, ar Edgaru un Viesturu pie galda paliekam arī vieni no pašiem pēdējiem. Līdz ar to ārā arī ejam nevis kā plānots ap 7, bet neilgi pēc 8. Joprojām ir vēss. Un tā kā esam ielejā, tad arī sauli vēl pāris stundas tā īsti neredzam. Ceļš vijas starp kalniem, bet mēs zinām – šodien būs jāiet arī augšā, tā krietni. Tādas visiem ir atmiņas pēc […]

Santjago cela 4 diena (3)

4. diena, mēs tikko pabraucam garām Ponferradai? #SantjagoCeļš

Posted on 11 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Pamostos no sava modinātāja. Ik pa laikam pamostoties, bet kaut kā aptuveni 5 – 6 stundas esmu gulējis. Pārējiem ar aizmigšanu bijis krietni grūtāk. Bet nu visi esam augšā un 4:30 ejam ar somām stāvēt pie vilciena durvīm. Lai,  kad pa 4:41 vilciens stāsies, varētu kāpt ārā, cerams Ponferradā. Tālākais plāns ir līdz saulrietam pasēdēt stacijā un pēc tam meklēt kādu vietējo “alberģi” (gājēju naktsmītni) – iegūt savu pirmo zīmodziņu. Esam pilnīgi mierīgi, jo pie durvīm gaida arī vēl spāņu sievietes ar bērnu un ceļotāju pāris. Un tieši 4:41 vilciens apstājas, paraustu durvis – tās ir ciet. Viesturs parausta otrajā pusē esošās – arī nekā. Vietējie saka, ka jāpagaida. Tad nu gaidām. Līdz pēc divām minūtēm vilciens brauc tālāk. Mūs visus atstājot neziņā. Bet ne uz ilgu laiku, jo pēc brīža uzpeld iereibis vilciena pavadonis un ir skaidrs, ka savai pieturai esam pabraukuši garām. Turpinājumā esam nonākuši meksikāņu seriāla (nekas, ka ar spāņiem) cienīgā strīdā. […]