Una ar velo

Tā ir tava izvēle

Posted on Posted in Pārdomas

Es gribu ceļot. Es gribu kāpt kalnos un redzēt vulkānus. Es gribu peldēties kopā ar delfīniem. Un vispār ikdienā es nemaz negribu būt mārketinga projektu vadītājs, es gribu būt dīdžejs. Es gribu mācēt franču valodu. Es gribu vairāk pavadīt laiku ar ģimeni. Es gribu spēlēt tenisu. Es gribu, gribu, gribu… Dari tā! Tas viss ir iespējams! Tā ir tava izvēle būt tādam kā vēlies un darīt to, ko gribi!

Una ar velo

Un vienīgais, kas var noteikt vai tā tā arī paliks tikai vēlme vai arī būs realitāte, esi tu pats!

Mana pieredze

Pirms diviem gadiem es tāpat kā vairākums no jums dzīvoju savā stabilitātē. Es katru darba dienas rītu cēlos aptuveni 7:30, lai pēc stundas dotos uz darbu. Vakarā ap 18:30 es parasti biju atpakaļ mājās. Dažas dienas nedēļā uzreiz pēc darba gāju skriet, reizēm braukt ar riteni.

Tobrīd gatavojos savam pirmajam maratonam. Gribēju pierādīt sev, ka tas tak nav nekas nereāls, ka arī es varu noskriet 42 kilometrus vienā piegājienā, lai gan vēl pirms ne tik ilga laika mocījos ar 3 kilometriem. Bet vēl biežāk tajā laikā es sēdos pie datora un lasīju par citu pieredzi, apceļojot pasauli.

Es neesmu tas cilvēks, kurš jau kopš bērnības sapņojis par tālām zemēm. Pavisam nē. Ļoti ilgu laiku man tas viss bija pilnīgi svešs un pavisam neaizsniedzams. Jā, laiki mainījās, avīzēs un žurnālos ik pa laikam redzēju ceļojumu aģentūru piedāvājumus uz nedēļu vai divām doties uz kādu svešu zemi. Tas likās vilinoši, taču joprojām ļoti dārgi. Ceļot var tikai ļoti bagāti cilvēki. Tā es sev biju iestāstījis.

Līdz kādā brīdī, pavisam nesenā pagātnē, es sāku lasīt par to, ka ceļot var dažādi. Var lētāk. Var ilgāk. Var uz tālākām zemēm. Vajadzīgā informācija bija atradusi savu ceļu pie manis. Un arvien vairāk es sāku domāt par to, ka tas nu gan būtu forši – es pasaulē. Es Indijā. Es kaut kur Āfrikā. Es Āzijā? Huh, tas būtu interesanti!

Es lasīju, lasīju un tas sāka likties arvien iespējāmāk.

Līdz es izdarīju izvēli

Es izvēlējos pamest stabilitāti Latvijā un doties pasaulē. No dažām pēdējām algām abi ar draudzeni un vēl mans brālis iekrājām maksimāli daudz naudas (aptuveni 1500 eiro katrs) un 2013. gada oktobrī devāmies ceļā.

Šobrīd ar velosipēdiem esam nobraukuši vairāk nekā 5000 kilometrus pāri Indijai. Esam apceļojuši Malaiziju, Singapūru, Taizemi un Honkongu. Esam vairākus mēnešus dzīvojuši tropiskā salā un strādājuši uz kruīza jahtām. Tagad divatā dzīvojam un strādājam pilī Francijas vidienē.

Kas būs tālāk? Redzēsim. Ideju mums netrūkst, un netrūkst arī pārliecības par to, ka viss ir iespējams un izdarāms. Pasaulē kā nekā vēl ir tik daudz ko redzēt.

Tu teiksi: “Es gan tā nevarētu. Man ir bērni.” Vai tas ir traucēklis? Nē. Arī tā ir tikai tava izvēle. Vai nu tu dzīvosi tā kā ir, un par ceļošanu tikai sapņosi. Vai arī tu darīsi.

Tas nepārprotami būs grūtāk nekā ceļot vienam vai divatā, bet tas nav neiespējami. Šie vecāki ar saviem diviem bērniem devās padsmit tūkstošu kilometru velobraucienā no Aļaskas pāri Ziemeļamerikai un Dienvidamerikai. Tā bija viņu izvēle atteikties no komforta mājās, no visa pierastā un doties ceļā. Tā tāpat arī bija viņu izvēle un risinājums tam, kā vairāk būt kopā ar saviem bērniem.

“Jā, bet viņi ir no Amerikas. Viņiem ir daudz naudas. Viņi tā var.” tu teiksi. Bet kas tev liedz doties uz kādu gadu prom peļņā, lai pēc tam īstenotu šādu pat piedzīvojumu?

Un var jau iztikt arī bez tā, var nopelnīt savā valstī un var ceļot arī ļoti lēti. Ģimene no Krievijas, kuru satikām Malaizijā, tobrīd jau otro gadu pēc kārtas bija prom sešu mēnešu ceļojumā ar savu pusaudžu meitu. Skolu meitene apmeklē tikai dažus mēnešus gadā, galvenokārt tāpēc, lai nokārtotu noslēguma darbus. Pārējā laikā mācās patstāvīgi un ar vecākiem. Viss ir iespējams, ja ir mērķis un vēlme to realizēt. Un arī atrunas var rast vienmēr.

Lai vai kāds būtu tavs mērķis vai vēlēšanās, tas ir realizējams. Tev ir tikai jāsāk to realizēt. Tas visdrīzāk nebūs tik viegli kā “dzīvot tāpat kā citi”. Tev būs jāatsakās no kaut kā ierasta. Tev būs jāiet savu ceļu. Tev pārmetīs un par tevi pasmiesies. Tu iespējams jutīsies vientuļš. Taču, neuztraucies – kaut kur tuvāk vai tālāk pasaulē noteikti ir kāds, kurš reiz mēģinājis izdarīt to pašu, par ko šobrīd esi pārdomās. Meklē un atradīsi domubiedrus! Dari un kļūsti laimīgāks!

Dzīve tev ir tikai viena. Tā ir tava izvēle, kāda tā būs.

Iesaku izlasīt:

Don’t ask yourself, “What do I want from my life?” The question is too big (greatbigscaryworld.com)

Visbiežāk uzdotākie jautājumi par ceļošanu ilgtermiņā (lv.thecrazytravel.com)

13 thoughts on “Tā ir tava izvēle

  1. Paldies par rakstu!

    Sen, sen atpakaļ es no viena cilvēka dzirdēju vārdus “Ir cilvēki, kuriem patīk ceļot, un ir cilvēki, kas ceļo”, un man tie toreiz likās dikti aizvainojoši. Šobrīd, pēc personīgās pieredzes, es varu tikai un vienīgi piekris – tie ir 100% patiesi. Vairāk drosmes!

  2. Patīkami lasīt, kā notiek tavas personības transformācija no tehno/gadžetu frīka par atvērtu personību. Ceļošana, protams, nav dzīves mērķis, bet labs veids kā nonākt pie būtiskākiem jautājumiem. Tā turpināt.

  3. Man ļoti patika raksts, uzdrošinšanās un vispār dikti forši.
    Paldies par iedvesmu un tik uz priekšu! Priekā!

  4. Loti labs raksts! Deva pozitivisma! Kartejo reizi liek padomat par so temu – ka butu, ja butu… Vairak drosmes, vairak pasapzinas un ticibas, ka gan jau viss bus ok! Esmu tajaa – “ar berniem” – kategorijaa, bet vel jau jauna, un dzive daudz kas iespejams :)

  5. raksts pozitīvs un kolosāls! tikai jāatceras, ka vienu dienu jaunība beidzas, sākas pienākumi, kaut vai pienākumi pret vecākiem, jo tie paši paliek vecāki, un pats nepaliec jaunāks. Ja neuzrakstīsi labu bestselleri par ceļojumu, kas būs tavs iztikas avots, kādu darbu darīsi kad būs 40, vai kam būsi vajadzīgs ar saviem iedvesmas stāstiem? pensija? šīm visām jaukajām lietām vienmēr ir medaļas otra puse! Bet Jūsu apņemšanās un rīcība – respect! malači!
    Man ir draugs, kurš apbrauca visu Āfrikas kontinentu, pa kontinenta malu, 1,5gadi uz riteņa, pie kam ceļu sāka no Eiropas vidienes, bet tas jau ir dzīves stils, vērtība kustībā, bez rēķināšanas kas būs pēc 1-2-5-15 gadiem.

    1. Zin kā, es, tomēr, ticēšu, ka ir vairāk nekā tikai viens pareizais un veiksmīgais variants kā dzīvot.

      Trāpīgi esi pieminējis vecākus, jo tieši domas par viņu dzīvi šobrīd mani nodarbina visvairāk. Es uzskatu, ka viņi ir pelnījuši ko vairāk. Un es domāju kā to realizēt. Nē, ar to es nedomāju nopirkt jaunu televizoru, dīvānu vai aizsūtīt uz kādu kūrortu. Man ir savas idejas kā to visu mainīt kardinālāk. Pacīnīšos par to.

      Par sevi, par mums abiem. Uzskatu ka darbs un pelņas iespējas nebeidzas ar to, kas redzams cv.lv. Ir iespējas darbu un vajadzīgos apstākļus radīt pašam. Ceļošana ir ļāvusi paskatīties uz aizdomāties par nozarēm, kas iepriekš bija pilnīgi svešas.

      Kas no tā sanāks? Redzēsim :) Nekas nav vienkāršs un paredzams. Es to zinu. Pavisam nesen pieredzēju, kā ir, kad vairāku interesantu un itkā drošu iespēju vietā pēkšņi paliec ar nevienu.

      Tas draugs gadījumā nav Jānis, kurš sāka braukt no, šķiet, Nīderlandes? :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *