Kaspars skrien pa Burgundijas regiona kalniem Francija

Kāpēc es skrienu?

Posted on Posted in Sports

31 diena pēc kārtas, 277 kilometri kopā, 8,94 kilometri vidēji katru dienu. Tāds izskatījās mans šīs vasaras pēdējais mēnesis – augusts. Taisnības labad piebildīšu, ka 31. augusts man kopumā bija 34. diena pēc kārtas, kurā es skrēju. Kā jūlija beigās sāku, tā tas aizrāva, līdz aptuveni pēc nedēļas skriešanas izdomāju – varbūt noskriet 30 dienas pēc kārtas? Varbūt. Tā nu noskrēju ar’. Vidējā distance parasti sanāca virs 8 kilometriem vienkārša iemesla dēļ – līdz manai iecienītajai kalna virsotnei bija 4 kilometri. Tā nu 4 turp, 4 atpakaļ un sanāk jau 8.

Kaspars skrien pa Burgundijas regiona kalniem Francija
Skrienu lejā no kalniņa. Francija, Burgundijas reģions.

Kāpēc es skrienu? Gandrīz visu savu dzīvi es ienīdu skriešanu. Skolā man tas standarta pusotra (vēlāk – 3 km) kilometra skrējiens vienmēr bija vislielākās šausmas. Kas notika? Ko es sapratu, kad jau vēlāk dzīvē sāku skriet par jaunu un tiku cauri pirmajiem grūtajiem mēnešiem? Aizdomājos par to vienā no pēdējiem augusta skrējieniem.

1. Skriešana ļauj tev būt pašam ar sevi. Augustā mans prāts bija nodarbināts ar vairākiem nopietniem jautājumiem. Bija jāizdomā, ko mēs darīsim tuvāko mēnešu laikā, kādā virzienā “dosimies” pēc tam. Un vienā brīdī vajadzēja domāt arī par interneta un mārketinga lietām. Savukārt, tā aptuveni stunda, kuru katru dienu pavadīju, skrienot pa skaistajiem Burgundijas pauguriem, bija tas, kas vajadzīgs. Tā, lai man būtu laiks gan šīm domām, gan arī tādai kārtīgai galvas atpūtināšanai.

2. Skriešana ir labs veids, lai iepazītu savu apkārtni. Kustības ātrums ir ļoti piemērots tam, lai tu spētu redzēt un sajust to, kas ir tev apkārt. Savukārt, tas, ka visu laiku esi pats uz savām kājām, nozīmē, ka piedzīvot to visu vari vēl ciešāk. Skrien pa taisno cauri mežam. Skrien pāri pļavai. Aizskrien vēl līdz tam nākamajam pagriezienam, paskaties, kas tur ir. Aizskrien līdz jūrai vai ezeram. Piemēram, man patīk skatīties saullēktus un saulrietus, taču, kad tu ārā pavadi vairāk laikā, tu sāc ievērot, ka dabā ir vēl TIK DAUDZ skaistuma. Šī apziņa vēlāk nemaz neļauj mierīgi sēdēt iekšā. Visu laiku gribās ārā. Pilsētā vai laukos, nav svarīgi, skaistais ir visur. Ikdienas steigā tas parasti vienkārši tiek palaists garām.

3. Man patīk izaicināt sevi. Līdz ar to skriešana, piemēram, -20 grādos, skriešana pa sniegu vai stipra lietus laikā, skriešana tālāk nekā parasti, ir kaut kas tāds, kas man sniedz gandarījuma sajūtu. Jā! Es to gribēju un es to izdarīju! Tas, savukārt, lieliski savienojas ar otrajā punktā pieminēto. Kad tu saņemies un piecelies četros no rīta, lai skrējiena laikā sagaidītu agro Latvijas vasaras saullēktu, tu ieraugi tādu skaistumu, ko citi redz tikai fotogrāfijās. Izaicinājumu iespēju ir ļoti daudz.

4. Skrienot tu kļūsti stiprāks. Gan fiziski, gan psiholoģiski. Kā reiz teicis Henrijs Fords: “Whether you think you can, or you think you can’t–you’re right.” Jeb – ja tu tici kaut kam, tu to vari izdarīt. Viss ir galvā. Pirms sava pirmā maratona es nezināju, kas es varu noskriet vairāk nekā dažus kilometrus. Un pirms 5000+ kilometru velobrauciena pāri Indijai es tikai vienreiz dzīvē biju braucis vairāk nekā 50 kilometrus vienā dienā. Lai arī ar trādu skriešanas ritmu kāds ir man – skrienu savam priekam un tā kā jūtos labi – progress jūtams lēnām, taču tāds ir. Es jūtu, ka varu skriet ilgāk un tālāk. Un tas ir tik patīkami, jo izaicinājumu iespēju paliek tikai vairāk.

Ejam paskriet? 

7 thoughts on “Kāpēc es skrienu?

  1. Vai apgalvojums, ka skriešana negatīvi ietekmē mugurkaulu, ir nepatiess? Skaidrs, uzreiz jau neko nejūti, bet ilgtermiņā?

    1. Es nezinu.

      Bet es arī skrienu saudzīgi. Tā kā jūtos labi. Un man īsti neinteresē skriešana rezultātu dēļ. Nu man būs šķiet piektās sacensības trīs gadu laikā. Šoreiz – lai satiktu gadu neredzētus cilvēkus.

    2. Skriešana muguru nečakarē, ar piebildi, ja tā jau nav sačakarēta. Izmanto apavus ar amortizējošo zoli, ja bail par muguru, vai ja tā ir ar kādu defektu. Sāc pamazām, tad jūtīsi kas un kā. Ja jūti kaut mazākās sāpes vai diskomfortu – pārtrauc.

  2. Labi komentāri. Ja esi tievs – skriet ir lieki! Ģimenes ārsts uzzinot, ka es skrienu atplauka tādā jaukā smaidā un no sirds priecājās – laikam reti kurš pacients skrien.

    Es arī domāju par sevis izaicināšanu uz “Noskriet X dienas pēc kārtas”. Pagaidām, gan iesnas mani nolikušas pie vietas un neskrienu, kamēr neesmu vesela, bet… SKRIET IR LABI! Manā gadījumā – neskrienu dēļ dabas skaistuma, bet gan tāpēc, ka neskrējis cilvēks ir dusmīgs cilvēks. Tas palīdz atbrīvot ne tikai fizisko enerģiju, kas akumulējas biroja darbu darot, bet arī emocionālo :)
    Skrien un noskrien! Mani motivē un priecē noskrieniešu klubs: vsk.noskrien.lv.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *