Eiropa un Azija

Kā ir atgriezties Eiropā pēc 9 Āzijā pavadītiem mēnešiem?

Posted on Posted in Ceļojumi un piedzīvojumi

Ir dienas, kad ir auksti. Tad salst galva un basās kājas iešļūcenēs. Bet dienas ir tik garas, ka pietiek laiks, lai aizdomātos, vai saule šodien vispār rietēs? Eiropā ir interesanti un garlaicīgi. Eiropā ir skaisti un vienmuļi. Eiropā viss ir tik pierasts un tai pat laikā svešs. Te viss ir pa vecam, taču es nu vairs neesmu tāds pats kā pirms tam.

Eiropa un Azija

Šobrīd 3 dienas esam pavadījuši Parīzē, bet nepilnu nedēļu pilī Francijas laukos, kur plānojam būt vēl vismaz pāris nedēļas. Kā ir?

  • Eiropā ir auksti. Eiropā ir karsti. Eiropā ir vēss. Āzijā bija karsti. Āzijā bija ļoti karsti. Āzijā ik pa laikam retu reizi bija ne pārāk karsti, nu tā, ka bija tikai +25 grādi.
  • Eiropā vasarā dienas ir tik garas! Ne tā, ka 19:30, bums, tumsa. Piemēram, Malaizijā gada garākā diena ir 12 stundas un 15 minūtes gara, Latvijā – vairāk nekā 18 stundas.
  • Gaļa. Gaļa brokastīs. Gaļa pusdienās. Gaļa vakariņās. Un vēl kāds gaļas gabaliņš kaut kad pa vidam. Eiropā tā ēd, es tā ēdu, un es tā vairs negribu ēst. 9 mēnešu laikā tur tai pasaules pusē – Malaizijā, Taizemē, Indijā un Honkongā – pieradu gaļu ēs tikai ik pa laikam, reizi nedēļā, reizēm vēl retāk, reizēm biežāk. Pirmajās dienās Francijā pieēdos gaļu, baltmaizi un piena produktus (visu to, ko pēdējos mēnešos ēdu ļoti maz) tā, ka vēders mani „uzmeta” vēl vairāk nekā jebkad Indijā. Piebremzēju ar to visu, un nu jau atkal sāku justies labi.
  • Viss ir dārgs? Jā, Eiropā daudz kas ir dārgāks. Divas reizes, piecas reizes, desmit reizes. Ēdiens, naktsmītnes, apģērbs, pakalpojumi, zāles. Vari uz vienu nedēļu apmesties viesnīcā Francijas laukos, kur mēs šobrīd strādājam un dzīvojam, vai 3 mēnešus divatā ceļot pa Āziju. Tik liela ir atšķiriba.
  • Eiro ir forši. Neba nu naudas izņemšana mūsdienās ir šķērslis – ej uz bankomātu jebkurā pasaules malā un ar savu bankas karti ņem ārā vietējo valūtu. Tomēr, tāpat ir tik patīkami, ka tā pat nauda var noderēt gan te, gan kaimiņvalstī, gan arī tur tālāk esošajā valstī. Un nav jādomā, kur likt pēdējo skaidro naudu vai arī cik šoreiz ņemt bankomātā, lai pietiktu un nevajadzētu ņemt vēlreiz, tādējādi vēlreiz maksājot bankas komisijas maksu.

Deviņu mēnešu laikā es esmu iemīlējis Āziju. Un līdz ar to skaidrs ir tas, ka mēs tur atgriezīsimies. Un visdrīzāk ne tikai uz dažām nedēļām, bet arī uz ilgāku laiku. Kas zina – varbūt jau šajā ziemā?

5 thoughts on “Kā ir atgriezties Eiropā pēc 9 Āzijā pavadītiem mēnešiem?

  1. Es tevi pilnībā saprotu! Man pietika pat pāris nedēļu, lai iemīlētu Āziju. Šogad plānoju braukt atkal (Nepāla vai Kambodža). Par ēdienu arī līdzīgas domas… johaidī, pie mums nav normāla ēdiena, vislaik tik tā gaļa… tiešām besī. Āzijā tomēr ir uzsvars uz kaut ko citu. Kas man ļoti patīk.

  2. Kas ir tas no kā pārtikāt Āzijā?
    Es jau kādu laiku domāju par to, kā lai padara ēdienkarti veiglāku, bet gurķi, tomāti un salāti kkā nav tas, ko var ilgi ēst 😀

    1. Brokastīs bieži kā Eiropā – ceptas olas (ar sīpoliem, reizēm papriku un čili) un tad kāds smūtijs (mango, banāns, kokosriekstu piens), bieži pārslas ar govs pienu vai sojas pienu. Latvijā ēdu musli (var pirkt gatavu, var pats ņemt auzu pārslas un likt klāt kādus riekstus, rozīnes, citus žāvētus augļus, nedaudz medu, pārliet ar karstu ūdeni).

      Bieži tika ēsti cepti rīsi. Mans vienkāršākais variants – izvāru rīsus, pannā apcepju sīpolus un burkānus, gāžu klāt izvārītos rīsus, pieleju nedaudz čili mērci vai kečupu, piegriežu vēl kādu zaļumu, piemēram, brokoli vai zirņus pākstīs, uzsitu virsū pāris olas. Garšvielās es vispār neorientējos :)

      Rīsiem klāt var būt garneles vai kādi citi jūras produkti, var būt vista, cūkgaļa, bet pavisam ne tādos daudzumos kā pierasts tādā kārtīgā plovā :) Tā biški garšai.

      Cept var arī nūdeles. Ja godīgi, es pat neatceros, vai Latvijā tādas var tā dabūt? Malaizijā pirkām jau tādas, ko ņem un cep. :) Kaut ko tādu kā “roltonos” :)

      Latvijā es diezgan daudz ēdu biezpienu ar krējumu un iekšā iegrieztiem lociņiem un ķiplokiem, un to uz rupjmaizes. Kādu laiku tās man bija ierastas vakariņas.

      No svešākām lietām – ļoti daudz ēdām škidru zupiņveidīgu ēdienu “dal” ar maizi “parota”. Dālam redzējām daudzus paveidus, bet mums visi likās samērā vienādi. Populārs – “dal fry”, recepte http://www.vegrecipesofindia.com/dal-fry-how-to-make-prepare-dal-fry-recipe/. Parota, savukārt, ir tāda pankūka no kārtainās mīklas. Recepte – http://www.sailusfood.com/2013/12/16/parotta-recipe-south-indian-breakfast/. Mana mīļākā arābu un indiešu maize. Dālu tāpat var ēst ar rīsiem. Es pamēģinātu arī ar griķiem.

      Un vispār jau, ja tā padomā, vairākums sastāvdaļu viņiem ir tādas pat kā pieejamas Latvijā. Tikai atšķiras tas, ko un ar ko viņi kombinē, un kādas garšvielas liek klāt. Tāds šķidrs un sautēts viņiem ir daudz kas.

    1. Neesmu jau arī mazs. Rudenī būs 28. 7 gadus strādāju telekomunikācijās (klientu apkalpošanā, tehniskajā atbalstā un vairākus gadus mārketingā). Apnika. Bet, piemēram, digitālā mārketinga joma joprojām šķiet samērā interesanta. Nu skatos apkārt un mēģinu šo to jaunu. Tad jau arī redzēs, ko darīšu pēc 5 vai 10 vai 20 gadiem.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *