Danske Bank Vilnas maratona starts

Viļņas maratons 2014

Posted on 1 CommentPosted in Sports

Tie, kas mani pazīst labāk, zina, ka man nepatīk skriešanas sacensības. Jā, man patīk skriet. Pēdējos pāris gadus sanāk to darīt samērā regulāri, un laiku pa laikam es skrienu arī vairākus desmitus kilometrus garas distances. Taču man galvenokārt patīk to darīt vienatnē. Tad, kad gribas, tur, kur gribas, un tā, kā gribas. Un, tomēr, pagājušajā nedēļas nogalē abi ar Unu devāmies uz Viļņas maratonu, lai tur skrietu pusmaratonu. Kāpēc? Uzaicinājumu piedalīties šajās sacensībās un apskatīt pilsētu no organizatoriem es saņēmu gada sākumā. Tajā laikā, kad vēl ar velosipēdiem braucām pa Indijas plašumiem. Tai pat laikā, kad mums vēl nebija ne jausmas, ko darīsim gada otrajā pusē. Pienāca septembris. Bijām Latvijā. Un nolēmām izmantot iespēju apciemot tepat kaimiņos esošo un līdz šim neredzēto Viļņu. Starts 9:15 no rīta, tāpēc uz Viļņu dodamies jau sestdienas pēcpusdienā. Vakarā pilsētā saņemu savu numuriņu. Viss notiek ātri un vienkārši. Neko papildus neinteresējos, taču mans skrējēja komplekts nezin kāpēc ir knapāks […]

Kaspars skrien pa Burgundijas regiona kalniem Francija

Kāpēc es skrienu?

Posted on 7 CommentsPosted in Sports

31 diena pēc kārtas, 277 kilometri kopā, 8,94 kilometri vidēji katru dienu. Tāds izskatījās mans šīs vasaras pēdējais mēnesis – augusts. Taisnības labad piebildīšu, ka 31. augusts man kopumā bija 34. diena pēc kārtas, kurā es skrēju. Kā jūlija beigās sāku, tā tas aizrāva, līdz aptuveni pēc nedēļas skriešanas izdomāju – varbūt noskriet 30 dienas pēc kārtas? Varbūt. Tā nu noskrēju ar’. Vidējā distance parasti sanāca virs 8 kilometriem vienkārša iemesla dēļ – līdz manai iecienītajai kalna virsotnei bija 4 kilometri. Tā nu 4 turp, 4 atpakaļ un sanāk jau 8. Kāpēc es skrienu? Gandrīz visu savu dzīvi es ienīdu skriešanu. Skolā man tas standarta pusotra (vēlāk – 3 km) kilometra skrējiens vienmēr bija vislielākās šausmas. Kas notika? Ko es sapratu, kad jau vēlāk dzīvē sāku skriet par jaunu un tiku cauri pirmajiem grūtajiem mēnešiem? Aizdomājos par to vienā no pēdējiem augusta skrējieniem. 1. Skriešana ļauj tev būt pašam ar sevi. Augustā mans prāts bija nodarbināts ar vairākiem nopietniem […]

pulsometrs

Divas nedēļas ar Garmin Forerunner 110 HRM, mani pirmie treniņi ar pulsometru

Posted on 1 CommentPosted in Ierīces, Sports

Jau savas skriešanas sākumā, pagājušā gada pavasarī, ievēroju, ka ir cilvēki, kas skrien ar “pulksteņiem” uz rokām. Domāju – uzņem laiku. Tā kā man bija telefons ar Endomondo, tad es par to vairāk neinteresējos. Līdz kaut kad vēlāk, palasot internetā, uzzināju, ka daudziem tie patiesībā ir pulsometri. Vienkāršākie maksā aptuveni 30 – 50 Ls, un ir tikai pulsometri ar hronometru. Bet virs 100 Ls pieejamie jau ir ar GPS. Un līdz ar to spēj kartē piefiksēt maršrutu (vēlāk apskatāms datorā) un papildus pulsam un laikam rādīt arī ātrumu, veikto attālumu un tempu. Zināt, tas ir viens, bet pārbaudīt dzīvē – pavisam kas cits. Tāpēc saku paldies skrējēju iecienītā skriešanas preču veikala Maratons pārstāvim Raimondam, ar kuru sarunāju Garmin Forerunner 110 HRM 2 nedēļu izmēģinājumu. Mana vienīgā vēlme bija, lai pulsometrs ir ar GPS.

Pie Kisezera

Gatavojoties pirmajam triatlonam, Bites triatlonam

Posted on Leave a commentPosted in Sports

Triatlons. Šis vārds manā galvā ir bijis jau no skolas laikiem, kad ar skolas sporta stundām biju izteikti uz “Jūs”. Ar riteni tad braukāju daudz, pārpeldēt Balvu ezeru (ap 400 m vienā virzienā) sanāca arī ne reizi vien vasaras laikā, bet noskriet pat 1 km man bija mokas. Tagad, gandrīz 10 gadus vēlāk, jau gadu regulāri skrienu un jau atkal ik pa laikam atcerējos šo maģisko vārdu “triatlons”. Un tad vienā dienā pirms dažām nedēļām mūsu vadītājs iekšējā Facebook grupā raksta: augusta beigās mums būs pašiem savs Bites triatlons – 500 m peldēšana, 20 km riteņbraukšana un 10 km skriešana. Kurš piedalās? Man bija skaidrs uzreiz bez domāšanas – es piedalos! Kopā esam pieteikušies aptuveni 15, pagaidām tikai 2 meitenes. Šajā pirmdienā, 6:30, mums bija pirmais skriešanas treniņš pa Mežaparku + pelde Ķīšezerā. Bet kopumā aktīvākajiem šonedēļ bija 5 treniņi, man sanāca 6. Līdz ar to arī šodien, domājot par pēdējām sportiskajām aktivitātēm, liekas, ka tas […]

2013-06-08 04.46.37

Skrējiens saullēktā – tas ir skaisti!

Posted on Leave a commentPosted in Sports

Es pavisam neesmu agro rītu cilvēks. Kur nu vēl agro rītu skrējējs. Nedaudz vairāk kā gada laikā kopš regulāri skrienu šis bija, ja pareizi atceros, ceturtais vai piektais rīta skrējiens vispār un otrais agrāk par 6:30. Pēc šodienas skrējiena varu teikt, ka tas ir 200% vērts piecelties tik agri un doties kaut kur ārā. Rīta skaistumu pamanīju pirms pāris nedēļām, kad līdz rīta 6 aizstrādājos pie datora. Un pagājušajā svētdienā spontāni nolēmu – rīt es skrienu līdz ar saullēktu (ap 4:30). Un tā arī izdarīju. Skrēju līdz un vēlāk gar saullēkta apspīdēto Ķīšezera krastu, peldējos, izskrēju apli pa Mežaparka takām un pēc pieveiktiem gandrīz 15 kilometriem gāju gulēt.

Kaspars maratona diena

Mans pirmais maratons sacensībās – Nordea Rīgas maratons. Atziņas.

Posted on 1 CommentPosted in Sports

Regulāri skrienu vēl tikai kopš pagājušā gada aprīļa. Un es jau rakstīju par to, kā man tas sākās. Savu pirmo pusmaratonu noskrēju pēc pāris mēnešu treniņa, bet pirmo maratonu vēl dažus mēnešus vēlāk. Noskriet maratonu es gribēju ļoti, ļoti, tāpēc trenējos un izdarīju to. Un darīju to visu toreiz stingri pēc plāna, kuru tiku ielādējis no Nordea Rīgas maratona mājas lapas. Ejot mājās, skatījos lapā, cik šodien ir jāskrien, un tik daudz arī skrēju. Jutos normāli. Tiku plānojis uz ziemas periodu krietni samazināt skrienamos gabalus, bet tas nesanāca – jo gribējās skriet arī ziemā un arī 20 un vairāk kilometrus. Tad arī izdomāju, ka šogad Nordea Rīgas maratonā, kur ik gadu piedalās arī Bites komanda, es skriešu pilno maratona distanci, visus 42 ar bišku kilometrus. Un izdomāju arī to, ka šim maratonam man nebūs nekāda plāna. Skriešu tik, cik gribēsies un kad gribēsies. Ievērošu tikai kaut kādu regularitāti, kas tāpat nav nekāda problēma, jo 2-3 […]

skrejiens

Skrējiens apkārt Balvu ezeram 2013

Posted on Leave a commentPosted in Sports

Vēl tikko esmu atgriezies no Spānijas, kur 10 dienu laikā kājām (un ar mugursomām plecos) tika pieveikti aptuveni 350 kilometri. Gājām gabalu no Santjago ceļa (te nedaudz par to, vēlāk būs vairāk). Pēc 13 dienām skriešu savu pirmo oficiālo maratonu – Nordea Rīgas maratonā. Bet šajā nedēļas nogalē braucu uz dzimtajiem Balviem – tur notiks ikgadējais skrējiens apkārt Balvu ezeram. Tā kā, ja šīs tuvojošās sestdienas rītā būsi tajā Latvijas pusē, skrienam! Dalība ir bez maksas un reģistrācija notiks uz vietas.

1 beidzas Riga

Skrējiens Rīga – Sigulda

Posted on 8 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi, Sports

Rīga – Sigulda. Šis maršruts mani vilināja kopš pagājušā gada rudens. Tobrīd viena mēneša laikā dažas reizes biju nostaigājis pa aptuveni 30 kilometriem un likās, ka Rīga – Sigulda varētu būt labs nākamais gājiens. Tomēr, izdevās atrast labas atrunas. Ir jau diezgan auksts. Gājiens var sanākt aptuveni 10 stundas garš un līdz ar to ir jau arī pārāk tumšs laiks. Un vēl citur lasītie komentāri, ka šosejas mala vispār neder iešanai, par šo plānu toreiz lika aizmirst. Līdz pagājušajā nedēļā, skrienot jau kādu 8. vai 9. dienu pēc kārtas (biju izdomājis skriet 10 dienas pēc kārtas un tas arī sanāca), iedomājos, varbūt kādā no tuvākajām brīvdienām aizskriet uz Siguldu? Kāpēc gan nē? – uzreiz skanēja manā galvā.

Carnikavs stacija

Skrējiens Carnikava – Rīga

Posted on 3 CommentsPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi, Sports

Ceturtdien izdomāju, ka šajā nedēļas nogalē varētu noskriet kādu garāku gabalu, kādus 20 – 30 kilometrus. Bet vakar, ejot mājās no darba, nolēmu – tas būs rīt (šodien), pa kādu nezināmu maršrutu un no vietas, uz kurieni var aizbraukt ar vilcienu. Lai sanāktu skrējiens no kaut kurienes uz mājām. 5 minūšu ieskats Google Maps, tad 1188.lv pie vilcienu sarakstiem un izlemts – Carnikava. Lai būtu interesantāk, speciāli nemeklēju informāciju, kā tur tagad gar jūru var paskriet. Būtu vēl pārdomājis. Bet tā, 8 no rīta pirmais Maximā, lai nopirktu ūdeni un šokolādes un ātrā solī uz vilcienu. Tā kā nākamais tikai pēc 2 stundām. 8:55 esmu Carnikavā, pirmo reizi, uztaisu “es šeit biju” bildīti Instagramā un ceļš var sākties.

someday is now

Ja gribi kaut ko darīt, dari to tagad

Posted on Leave a commentPosted in Ceļojumi un piedzīvojumi, Sports

Putenis, viss piesnidzis, plānotā garā pastaiga ir jāatliek, jo nevar zināt kā tur neceļos tagad izskatās. Tomēr, jau tuvojoties vakaram un atpakaļ braukšanai uz Rīgu, es izdomāju, ka gribu ārā. Gribu un viss. Par skriešanu pa sniegu biju iedomājies arī dienu pirms, bet nav jau nekā līdzi – ne botas, ne kādas sportiskākas bikses, nekā. Bet vai tad nevar arī citādāk? Protams, ka var. Saģērbos tajā, kas bija, un tāpat vienkārši ar zābakiem gāju ārā noskriet piecīti (5 km). Botās gan nekas labāks arī nebūtu, jo sniegs vietām bija virs potītēm. Smagi, ar skaistiem skatiem, galvenais – es to biju izdarījis. Tā kā man gribējās. Un tieši tāpat var darīt daudz ko ne tikai sportot. Vajag tikai darīt. Savukārt, šādas mazas lietas, mazi pārbaudījumi var būt pierādījums sev – tam, ka tu vari izdarīt vairāk.